Feeds:
Ziņas
Komentāri

Pierakstu izjūtas.

Reiz, reiz mani pašas miesīgā māte nepatīkami uzbrauca iedzeļot, ka ja jau nepatiku tādam smukulītim kā Andrim tā diez vai patikšu kādam ar šadu izskatu – respektīvi ar spilgti sarkaniem matiem un zīmētām uzacīm.

3. oktobrī VFF notika fukšu balle, kur rupji sakot debīlie 2. kursnieki Mūs visus vienkārši un brutāli piedzirdīja. Pie katra fukšu tusēšanās pieturas punkta bija jādzer šņabis, ja nē ar mums izrīkojās visādi un cūcīgi. No sākuma dzēru, lai būtu siltāks, jo tajā Tukuma meža bija tumšs, drēgns un mitrs……piedzērāmies. muldējām daudz….ākstījāmies……tusējāmies……gājām atpakaļ 3 km ar kājām……..afterpārtijs kādā lauku Kultūras namā ar džakūzī, deju zāli un vēl alu par brīvu………protams alus visiem pietiek!!!!!!

Nu ko izmantoju visu izdevību un no sirds sāku koļities klāt savam sen noskatītam kursabiedram Andrim. Biju bezfilmā un neapjēdzu kur lien manas rokas un ko runāju. …….dejojām….daudz….tikai no attāluma…….deju virpuļi un zināju, ka viņam ir jābūt manam. Neliku mieru, ne sev, ne viņam. Lai gan žēl, ka neatceros…stulbais alkohols. Patiesībā kopš tā laika vairs neesmu piedsērusies tā, ka man filma pazustu.

Pēc balles daudzi teica, ka mana uzvedība bijusi neciešama. Andris pienāca klāt, un pateica, ka nevēlas ar mani attiecības, jo uzskata mani par labu un sirsnīgu draugu, un ka viņam patīk blondīnes un cam-ca-ram, Viņs mīļi samīļoja mani un teica, lai neuztraucos, jo būsim draugi………..Tas man bija kā tāds BĀC! Jo visas cerības liku uz šo pašu garā auguma smukulīti ar smukajiem pusgarajiem matiem un piemīlīgi smīniņu.Nu neko devos ar kursabiedriem uz peronu un pamazām novirzījos no bara, lai ceļu tupinātu viena un besītos par sastrādāto un stulbajiem vēsturniekiem….rīts bija tiešām izpūrušiem matiem un sejā ar ledainu smaidu…

Pie stacijas apsēdos uz liedēm un izsmēķēju pēdējās 3 cigaretes, vēl paprasot ceturto kādam nelaimīgam vēsturniekam, kas jutās laikam tāpat kā es, bet sarunās ar viņu neiesaistījos, jo emocijas manī bija par daudz. Sacerējos. Nelaimīgi. Un tas bija ļoti stulbi!

Vilcienā apsēdos vistukšākajā vagonā un momentāli aizmigu. Gribēju tālkāk no sabiedrības. Mani pamodināja kontroliere, lai nokasētu no manis naudu par biļeti. tas arī viss…..lidz pašam Centram nogulēju un jutos vīlusies…visos……pat ne no viena neatvadījos, jo man bija vienalga.

Aizskrēju uz Avotu ielu, lai noliktu un pēc tam savāktu mantas un bruaktu mājās uz Kuldīgu, jo ja nemaldos 4. bija Igo Fomina sengaidītais koncerts. Visu ceļu nogulēju……jutos bez spēka, pohaina un ne visai priecīga par sastrādāto. Vis bija vienalga. Mājās pārbraukusi centos ar humoru mātei stāstīt kā es dzēru, bet ši tik šausminājās ;D Pat šads prieciņs tika liegts

+ vēl no rīta mājās centos uz pohām nokrāsot zilus matus. Rezultātā un manā mirkļa stulbumā man zils bija viss, iznjemot mani mati, kui sanāca violeti! :[ Nebiju vairs sarkanmate… ;D

Vakars pēc koncerta melanholisks…Lai gan guvu daudz pozitīvi iespaidu un mirkļa aizmirsumu no Igo uzstāšanās, bet tas nel;idzēja.

Mājās viena sēžot savā iztabā sāku atkal klausīties Tatuškas, īpaši šo dziesmu ”Ja tvaja nje pervaja.” Savā istabā no bāriņa izvilku vēl no Vilmastantes bērēm palikuši vīnu un vienkārši izdzēru to kā tādu sulu. Atnāca māte un redzēja, ka esmu piedzērusies. Dziedāju tik līdz – Pokaži mnje ljubov, pokazhi mnje pachemu ja s staboi ;D

Nu ja…….besīga un izmisusi nogale, neizpildīti latīņu valodas mājasdarbi, filmas iztrūkumi par fukšiem un sajūtas, ka vajag Andrim atvainoties!

__ Tagad jau par šo notikumu tiešam smejos, lai gan hmmm acis reizēm paspīd arī uz viņa pusi joprpjām, lai gan viņs ir iemīlējies kādā ogā. ;D un viņu jorpjām fascinē manas matukrāsas un sadoīti dīvainā uzvedība un mūzikas gaume ;P

Biju neilgu laiku vīlusies (nedēļu), bet laikam ar šadu sajūtu ir jāpadzīvo, lai varētu sevī ielaist jaunas, vēl nebijušas sajūtas un neiznu vai es to varētu ar Andri būtu izdarījusi. Kāds labums, ja blakus tikai smukulītis, kas tāpatās ir tikai students un loderis…….

__Kaut gan kopš oktobra Mana dzīve un dzīves uztvere tiešam ir izmainījusies un nespēju pat aptvert cik viss ātri pavērsās, kad mani draugos sameklēja VIŅŠ. Izskatīgais, populārais vīrietis. Mani saksatīja ko tādu, ko joprojām nespēju aptvert. Tā bija kā sevis pilnveidošanas, gan iepazīsānas, gan protams otra iepazīšana. Par Viņu es noteikti rakstīšu, jo Viņš ir cilvēks par kuru, manuprāt, var ne tikai vienu grāmatu sarakstīt. Tik sarežģīts…..tik tik tik..tik..foršs…….bet Viņu es pieņemu kādu Viņs ir…pat ar tām sučkām, kas nāca līdz…. pat ar to neprātu un domu maiņu……];)

_Nezinu vai vēl tuvākā laikā Viņu satikšu, bet kaut Dievs dotu nepazaudēt kontaktu un to saikni, kas starp Mums ir un bija. Divi mēneši, kas pārvērta manu dzives uztveri pavisam citā leņķi.

Galvureibinošas dejas…neprātīgs sekss…ilgas nakts sarunas….trakulīgi tusiņi….abpusēja pilnveidošanās..protams arī pārdzīvojumi….greizsirdība…..tik daudz negulētas naktis…..jaunas sajūtas…baudas…pat narkotikas…izziņa…manas biseksualitātes atklāšana….daudz daudz kā, un man pat trūkst vārdu, lai to aprakstītu.

__Bet tagad mani nomoka domas, ka tomēr jāmet ir acis uz NEprecētiem vīriešiem ;D aj, jēl tas būti TIK viegli un mazāk sāpīgi….. Bet man tam jātiek pāri.

Lūgšu Dievu.

Ak jā, kopš sasējos ar Viņu, esmu uzsākusi arī sarunas ar Dievu.

Advertisements

^.^

Šodien māte spēcīgi iedzēla, ka diez vai kam es patikšu ar savā, ”izraustītām uzacīm un sakanajiem matiem”. Banāli, bet ši frāze Mani noveda lidz asarām. Es neuzskatu, ka izskatos atbaidoši vai kā citādi slikti!

Mjeeeehhh..

Latīņu valoda…skaista un skanīga, sena kā visa Pasaule xD

Iekavēju…actually ienīstu savu slinkumu, savu tieksmi mūžigi ko padarīt, kur aiziet patusēt….un vēl….internetu, kas mani izrauj no ikdienas. Stulbi, pat ļoti, jā!

Tā dīvaini liekas, ka rīt pirmo dienu iešu uz augstskolu neizpildījusi mājasdarbu. Laikam šo nedēļ manas labākās draudzenes būs grāmatas un klades ar pierakstiem. Bet ko darīt ar kursa otrdienas vakariem??? Mljeeeaahhh, gan jau ka atkal nogērkošu! Damnn….tauriņi vēdērā no diviem vai pat trim izskatīgajiem ^^

She was dancing in the wind…

šodien skatījos vecus čatus ar senu paziņu…ak cik stulba patiešam biju….liekas, ka tik duadz ko esmu nokavējusi lasot 8. janvāra čatus, laikam baidījos, neizmantoju izdvības, sabūros pati savā teiktajā…. Drošvien arī viņam tas viss ir aizmirsts un esmu tikai kaut kāda TĀ. Pēkšņi manā Rīgas pozitīvismā uzpeld vecas simphonijas un nelielas jaukas virtuālas atmiņas. ”Nu kā tādai feinai meitenei var nerakstīt..”.

Damn, vai Jums arī nav gribējies satikt kādu, kaut vai nepavisam to personu nepaztat un nezinat, ko no viņa gaidīt, tikai lai satiktu un kaut vai veltītu vienu apbusēju smaidu! hmm…

..But fascination was and still is Her name!

Un kāpēc te tik reti ierakstu…emociju t’ajau katru dienu ir daudz un šodienas zilās debesis nevar aimirst, kā aŗi kursa smukos puišus…..

damned..again..

šodien friziere sačakarēja manus matus. Cheers!!! 😦

4, 3, 2, 1, ….

Skaitu dienas lidz Rīgai…

Whaaaaa….mājās naturāls bardaks…negrbas darīt neko…tikai domāt kā būtu, ja būtu 🙂 aj aj aj :]

24. augusts!

Vakar beidzot tiku vaļā no sava viesmīļa darba! Samainījos ar vienu kolēģī, lai viņs paņem manas pēdējās augusta darba stundas un Es tinu makšķeres ātrāk nekā citām reizēm. Patiesībā šobrīt, jo tālāk Es no Metrapōles, jo labāk! Sen neesmu no kā TIK ļoti gribējuši prom.

Vakardiena jau vispār bija pāri manam mēram…darbā bija jābūt jau 7os no rīta, jo kāds idiots no viesnīcas ar savu sievu gribēja brokastis jau agri no rīta….un darba diena, HĀ, uzminiet lidz cikiem? Jā, lidz deviņiem vakarā. Nu jā vakar biju visu atlikušo spēku izpumpēta un cauri caurēm laimīga, kad pienāca pulksten 21.00 un iekāpu taksī un kā ar uzvarētājas un izturētājas apziņu devos mājās…protams pārgurusi pāri mēram un izpumpējusi pēdējās enerģijas paliekas…..

Tas jau nekas, ka rītā ap trijiem mani atkal sauca strādāt 😀 Joprojām tie stulbie kolēģi, kas sataisījuši bēnus un paši netiek ar saviem galā, kur nu vēl paši ar sevi. Nu ko, pasūtīju.

Pēc visa šīs vasaras piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem Es tiešam zinu, ka kādu laiku par viesmīli vairs nestrādāšu, jo tādu smagu darbu, pārāk daudz pienākumus un tik zemu atalgojumu…nav vērts!

Beidzot pēdējās dienas gribas atpūsties, aizbraukt uz Rīgu nokārtot atlikušas darīšanas…

Kaut gan pašai bail paliek cik daudz mājas darbu nav padarīts un jāsakārto čemodāni Jaunajai Dzīvei 🙂

Un vispār, šķiet, ka esmu gatava šim rudenim, un visam tam, kas nāk parasti līdz rudeņos :]